Tieslietu sistēmai liels potenciāls mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā 

Pavisam nesen publiski izskanēja informācija, ka divas trešdaļas tieslietu darbinieku ir gatavi streikot, ja viņiem nepacels algu. Jaunākie dati liecina, ka vidējā alga Latvijā pagājušā gada beigās bija 1443 eiro mēnesī un Rīgā pat vēl lielāka – skaidrs, ka tieslietu sistēma par atalgojumu, kas zemāks vidējo valstī, nespēs piesaistīt pietiekami kvalificētus darbiniekus, un tas apdraud efektīvu tās funkcionēšanu. Tāpēc, plānojot nākamā gada budžetu, noteikti nepieciešams rast finansējumu tieslietu darbinieku algu paaugstināšanai, bet mūsdienās reizē jāskatās arī plašāk – ko cilvēka vietā spēj paveikt tehnoloģijas?

Kvalificēti darbinieki šodien ir vērtība un pieredzam, ka darbaspēka trūkumu asi izjūt gandrīz visas nozares, tās meklē veidus, kā celt algas un piesaistīt darbiniekus. Tāpēc tieslietu nozarei vēl aktīvāk jāmeklē veidi un iespējas, kā iet līdzi laikam un izmantot visu, ko piedāvā mūsdienu informatizācijas un automatizācijas tehnoloģijas. Šis ir laiks, kad tieslietu darbiniekam vairs nav jābūt vienkārši datora operatoram, jo viņa zināšanas vērtīgāk ir izmantot tur, kur tās tobrīd ir visvairāk nepieciešamas, maznozīmīgāko uzticot jaunākajām tehnoloģijām

Svarīgi atcerēties, ka jaunas tehnoloģijas un risinājumi ir ieviešami, nevis tāpēc, ka tā jādara, ir moderni, vai tāpēc, ka jāapgūst budžeta līdzekļi, bet gan, lai atrisinātu kādu noteiktu problēmu, vai kādu pakalpojumu sniegšanu padarītu ērtāku. Jaunas sistēmas ieteicams veidot sadarbībā ar tieslietu darbiniekiem, jo tikai tā būs iespējams panākt, ka tās tiešām iedzīvosies un ikdienā tiks izmantotas visefektīvāk – tās būs radītas atbilstoši viņu vajadzībām un darba stilam.

Lai gan par tieslietu nozares E-lietas projektu izskanējušas ļoti dažādas atsauksmes (jāatzīmē, ka tas sastāv no dažādām sistēmām, vecākā no tām radīta tālajā 1998. gadā un aizvien darbojas atbilstoši tā laika tehnoloģijām), uzskatu, ka ir iespējams to tālāk attīstīt un izvērst veiksmīgās sadaļās. Tā, piemēram, prokuratūras Informācijas sistēma ir viena no progresīvākajām un jau pašlaik var identificēt uzlabojumus, ko tā radījusi prokuratūras darbā. Tā, piemēram, 2022. gada beigās 50% lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir radīti automātiski. Tas ir ļāvis ietaupīt tūkstošiem darba stundu, un šo tik vērtīgo laiku prokurori var veltīt citu pamatpienākumu pildīšanai.

Viens no virzieniem, ar kuru būtu iespējams attīstīt tieslietu sistēmā darba digitalizāciju – veidot ar runas atpazīšanas(speech to text) programmatūru automātiskus nopratināšanas vai tiesas sēžu un citus protokolus. Tā ir prakse, kas pamazām tiek sekmīgi ieviesta citviet pasaulē, turklāt Latvijā ir sekmīgi attīstījies viens no runas atpazīšanas līderiem pasaulē – uzņēmums “Tilde”, kas specializējas latviešu valodas atpazīšanā. Šī tehnoloģija veiksmīgi tiek izmantota Saeimas sēžu protokolēšanā un nākotnē to varētu daudz vairāk izmantot arī tieslietu nozarē. Iespējams, tas ļautu esošo darba apjomu veikt mazākam skaitam darbinieku, savukārt pārējiem būtu iespējams samaksāt tirgus situācijai atbilstošu atalgojumu.

Pēdējās dienās pasaulē daudz tiek runāts par ASV mākslīgā intelekta laboratorijas OpenAI mākslīgā intelekta čata robota ChatGPT sniegtajām iespējām. Izmantojot mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās algoritmus, varētu ievērojami atvieglot prokuroru u.c. tieslietu nozares darbinieku darbu un dot papildus informāciju, kas ļautu efektīvāk un ātrāk darīt darbu. Prokuroriem būtu iespējams fokusēties uz galveno – aizstāvēt tiesiskumu, kamēr visu pārējo vērtētu dators.

Lai arī tieslietu nozare ir salīdzinoši konservatīva, kādai savā ziņā tai ir arī jābūt, lai Latvijas tieslietu sistēma būtu konkurētspējīga starptautiski, mums ir jāspēj iet līdzi laikam. Esmu pārliecināts, ka ieguvēji būsim ikviens – gan iedzīvotāji, kuriem būs pieejami ātrāki un skaidrāki tiesu lēmumi, gan arī tieslietu darbinieki, kuriem būtu iespēja koncentrēties uz galveno, mazsvarīgāko atstājot datora ziņā.

Citi raksti

Kopš marta ārvalstīs atprečotas 273 e-receptes

Kopš pārrobežu e-recepšu datu apmaiņas ar noteiktām dalībvalstīm, Latvijas iedzīvotāji šo pakalpojumu izmantojuši 273 reizes, iegādājoties elektroniski izrakstītās zāles atrodoties ārzemēs. Savukārt ārzemnieki šādu iespēju Latvijā izmantojuši 120 reizes.