Jauna pieredze, izstrādājot portālu manavakcina.lv un Covid-19 digitālo sertifikātu

Covid-19 pandēmija Latvijā un pasaulē ir ieilgusi jau vairāk nekā gadu, un nav zināms, cik ilgi cīņa ar pandēmiju turpināsies. Laiks kopš 2020.gada pavasara visā pasaulē ir bijis ļoti strauju pārmaiņu laiks, jo cilvēkiem īsā laikā nācās iemācīties daudzas lietas darīt citādāk.

Lai darītu lietas citādi, īpaši liela loma bija tieši informācijas tehnoloģijām, jo izrādījās, ka tieši ar IT starpniecību var attālināti strādāt, mācīties, ārstēties un arī izklaidēties. Daudzi no mums pirmo reizi uzzināja, kas ir ZoomMS Teams un citas pasaulē populāras programmas, kam dažu dienu laikā izdevās mainīt mūsu sadzīvi.

Lai arī patiešām daudz lietu bija iespējams izdarīt ar dažādiem starptautisko IT kompāniju risinājumiem, bija virkne lietu, kur Latvijas IT nozarei bija jāspēj parādīt savu varēšanu.

Pašā gada sākumā radās jauni izaicinājumi, viens no galvenajiem – kā pēc iespējas efektīvākā veidā organizēt vakcinēšanās kampaņu?

Jāatzīst, ka tad, ja par šiem risinājumiem tiktu domāts jau laikus, iepriekšējā gada vasarā, tos būtu iespējams realizēt pārdomātākus un “nobriedušākus”. Mums vajadzēja spēt reaģēt rekordātros tempos – VIVAT sistēma un Manavakcina.lv portāls no idejas līdz pilnvērtīgam risinājumam nonāca nepilnu divu mēnešu laikā.

Publiskā hakatonā sanākot kopā vairākiem Latvijas IT uzņēmumiem, tika izlemts, ka netiks veidota jauna apjomīga sistēma, bet gan integrēti esošie iestāžu risinājumi. Kopumā sistēmā tika integrēti dati no 72 ārstniecības iestādēm, un pakāpeniski tika atvērtas 39 prioritārās iedzīvotāju grupas, sākot ar medicīnas iestāžu darbiniekiem līdz jauniešiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem.

Manavakcina.lv var kalpot kā labs pirmais solis pašlaik novecojušās E-veselības sistēmas tālākai attīstīšanai, jo šo pašu portālu var izmantot arī kā publisko kalendāru dažādu citu veselības pakalpojumu pierakstam.

Nav noslēpums, ka Latvijā uz dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem bieži vien ir jāgaida rindā. No otras puses, ir arī tādas ārstniecības iestādes, kur personāls un tehnika nav pietiekami noslogota, bet potenciālie pacienti par to nevar uzzināt, ja vien personīgi neapzvana simtiem Latvijas ārstniecības iestāžu. Turpmāka Manavakcina.lv attīstīšana ļautu Latvijas iedzīvotājiem daudz ātrāk tikt pie rentgena, zobārsta vai kārtējās ērču encefalīta vakcīnas.

Ja rodas patiesa vajadzība, tad IT risinājumus sāk izmantot arī tie, kuri visu savu iepriekšējo darba dzīvi iztikuši ar papīra pierakstu kladīti. Ja vēl pirms 2 – 3 gadiem ārsta apmeklējums un nosūtījums uz tālākiem izmeklējumiem notika tikai klātienē, tad ar pandēmijas sākumu izrakstītie nosūtījumi e-veselības sistēmā sasniedza 50 tūkstošus mēnesī. Digitalizācija ļāva ietaupīt papīra kaudzes, neiztērēt tūkstošiem tonnu degvielas papīra sūtījumu pārvadājumiem, un kas būtiskākais – ietaupīt laiku un pandēmijas smagākajos brīžos izvairīties no kontakta ar līdzcilvēkiem. Vietnes Manavakcina.lv iedzīvotāju reģistrācija vakcīnai pirmajās dienās sasniedza 3000 cilvēku minūtē, kas norāda uz to, ka Latvijas sabiedrība ir gatava mūsdienīgu IT risinājumu izmantošanai.

Vēl viens projekts, kā ieviešanā bija iespēja piedalīties, bija Covid-19 sertifikāts. Pie Covid-19 digitālā sertifikāta projekta Covid19sertifikats.lv kopā strādājam vairāk nekā 80 cilvēku grupa, lai īsā laikā izstrādātu risinājumu, kas sastāv no neredzamās daļas – sertifikātu reģistra, integrācijas ar Eiropas Savienības risinājumu, datu parakstīšanas un visiem redzamās komponentes – portāla un mobilās lietotnes. No 1. jūnija Latvijā uzsākām digitālo Covid-19 sertifikātu izmantošanu, un jau tagad uzģenerētie sertifikāti sasnieguši gandrīz 1,5 miljonus. Tā kā šis bija visas Eiropas Savienības mēroga projekts, tajā kopīgi strādājām ar Vācijas IT gigantu SAP un esam lepni, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas savienojās ar ES vārteju, lai iekļautos vienotajā Eiropas digitālajā Covid-19 sistēmā. Šeit mēs bijām priekšā gan ES IT līderim Somijai, gan arī ES ekonomikas motoram Vācijai.

“Šie un arī citi piemēri rāda, ka Latvijas IT nozare ir gatava veidot modernus un mūsdienīgus risinājumus ar ērtu funkcionalitāti, turklāt to paveikt īsā termiņā. Lai arī jau pašlaik tieši IT nozare ir kļuvusi par Latvijas galveno eksporta nozari, es ticu, ka pandēmija šīs nozares attīstībai dos papildu grūdienu, un daudzus no risinājumiem, kas mūsu valstī tika ieviesti pandēmijas laikā, varēs pārvērst par starptautiski konkurētspējīgiem IT produktiem” tā izsakās ZZ Dats direktors Edžus Žeiris.

Citi raksti

Mierpilnus svētkus!

Kur koki aug visstaltākie?Kur mākoņi visbaltākie?Kur putni dzied visskaļāk?Kur zāle zeļ viszaļāk?Dzimtenē. /Pēteris Brūveris/ Foto – Kristīne Tanne

IWiRoM: Aktualiātes

IWiRoM: Jauna tipa intelektiskas ziemas ceļu uzturēšanas atbalsta informācijas sistēmas un tai pielāgota ERP integrācijas risinājuma izstrāde uzturēšanas procesu efektivitātes […]