Arī Latvija ir gatava atvērtam kodam valsts pārvaldē

Blogs

Domājot par programmatūru, kas nodrošina dažādus valsts pakalpojumus, mēs parasti neiztēlojamies, kā tā tiek izveidota, kas to izveido, un vai tās dizains ir atvērts publiskai apskatei. Taču, tāpat kā publiskās ēkas tiek uzbūvētas ar publiski pieejamiem arhitektūras plāniem, arī atvērtā koda principu ieviešana valsts pārvaldē ir pilnīgi iespējama. Meklējot veidus kā uzlabot valsts digitālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību, koda atvēršana var būt atslēga šo mērķu sasniegšanai.

Informācijas piekļuve un dalīšanās ir kļuvusi par normu, atvērtā koda koncepcija – par spēcīgu motivācijas un sadarbības instrumentu. Atvērtā koda ideja ne tikai sekmē tehnoloģiju attīstību, bet arī veicina globālo kopienas sajūtu, kurā indivīdi var viens otram palīdzēt, dalīties ar savām idejām un kopīgi risināt problēmas. Un tas neattiecas tikai uz programmētājiem vai IT speciālistiem, nereti būtisku pienesumu var sniegt brīvprātīgi gala lietotāji, kas ir gatavi būt beta testētāji vai jaunu ideju ģeneratori vai vienkārši lietotāji, kas sniedz atbalstu citiem sociālajos tīklos.

Daudzi tehnoloģiju uzņēmumi, arī tādi, kas iepriekš ir veidojuši tikai slēgta koda risinājumus, nolemj publicēt kodu, iegūstot atgriezenisko saiti no plašākas izstrādātāju kopienas. Tas arī atvieglo sadarbību ar citiem uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, atverot jaunas partnerattiecību un sadarbības iespējas. Protams, ir apgabali, ko uzņēmumi turēs slēgti, ja tie ir saistīti ar īpaši sensitīvu biznesa loģiku, kas var ietvert uzņēmuma konkurētspējīgās priekšrocības vai kritiskus datu drošības aspektus.

Valsts sektorā atvērtā koda potenciāls ir vēl lielāks. Pārsvarā valsts sektora biznesa loģika nav slēpjama, gluži pretēji – tā jau ir publiska, ierakstīta normatīvajos aktos. Atvērtā koda izmantošana valsts sektorā var veicināt pārredzamību, demokratizēt piekļuvi tehnoloģijai un veicināt kopīgu risinājumu radīšanu. Tas var palīdzēt optimizēt resursu izmantošanu, samazināt dublēšanos un veicināt efektīvu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm. Valsts pasūtītu risinājumu kādai problēmai var bez papildus izmaksām izmantot arī privātais sektors. Piemēri šāda tipa problēmām var būt lietvārdu locīšanas rīks vai algas nodokļu kalkulators.

Protams, koda atvēršana ir liels solis, kas nes līdzi riskus. Visiem kļūst redzams programmatūras izmantoto bibliotēku versijas, versiju kontrolē var nejauši iepludināt piekļuves atslēgas vai citus noslēpumus. Tomēr atvērtā koda procesi nav jauna lieta un šo problēmu risināšanai ir pieejami automatizēti rīki. Ir iespējams automatizētā veidā veikt statisko koda analīzi, bibliotēku atjaunināšanas, skenēt kodu pret zināmo ievainojamību datubāzi kā arī pēc pazīmēm atklāt paroles vai atslēgas, lai problēmas varētu nekavējoties novērst. Neapšaubāmi, drošības problēmas atvērtā kodā ir jāuztver nopietnāk un steidzīgāk, taču šis vairs nevar būt par vienīgo iemeslu koda slēpšanai. Gluži otrādi, tas veicina bieži kritizēto “drošība caur neskaidrību” praksi.

Latvijā jau ir vairums priekšnosacījumu valsts programmatūras koda atvēršanai:

  • Daudzi risinājumi tiek finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondiem un tiek licencēti ar atvērtām pirmkoda licencēm, piemēram, EUPL.
  • Vairākas valsts iestādes savā pārvaldībā uztur versiju kontroles repozitorijus koda nodevumiem.
  • Risinājumu piegādēs jau tiek izmantotas nepārtrauktās piegādes ar kvalitātes kontroli un drošības skenēšanas rīkiem.

Šķiet, ka trūkst pavisam nedaudz – nepieciešamas prasības par pirmkoda publicēšanu un noteikumi par atvērtam kodam atbilstošu dokumentēšanu. Ir jāatsakās no apjomīgas Word formāta dokumentācijas un jāpāriet uz strukturētu dokumentāciju versiju kontrolēs. Tai jākļūst par normu kā izstrādātājiem tā pasūtītājiem. Tāpat ir nepieciešama atvērtā koda kopienas procesa organizēšana, kļūdu vai to labojumu pieņemšana, aktīvāka komunikācija.

Digitālo vakcinācijas sertifikātu (Digital Green Certificates) repozitorijs ir lielisks piemērs kā atvērts kods var veicināt savietojamību starp dažādu valstu risinājumiem, palielināt caurspīdīgumu un mazināt neskaidrības, tādējādi ietaupot laiku un izmaksas. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir vairāki risinājumi, kas līdzīgā veidā varētu sniegt labumu no atvērta koda pieejas.

Atvērts kods ir ne tikai nākotnes virziens, bet arī veids kā uzlabot mūsu pašreizējo digitālo vidi. Turklāt tas var dot iespēju Latvijai izcelties starptautiskā līmenī, veicinot Latvijas tehnoloģijas atpazīstamību un uzņēmību. Pieņemot atvērtā koda principus, mēs varam izstrādāt labākus risinājumus un veidot spēcīgāku, integrētāku digitālo ekosistēmu.

Oskars Pakers, SIA ZZ Dats tehniskais direktors

Citi raksti

Kopš marta ārvalstīs atprečotas 273 e-receptes

Kopš pārrobežu e-recepšu datu apmaiņas ar noteiktām dalībvalstīm, Latvijas iedzīvotāji šo pakalpojumu izmantojuši 273 reizes, iegādājoties elektroniski izrakstītās zāles atrodoties ārzemēs. Savukārt ārzemnieki šādu iespēju Latvijā izmantojuši 120 reizes.