Padarīt efektīvāku valsts sektoru var tikai jēgpilna digitalizācija

Blogs

Aktīvi sākušās debates par nākamā gada budžeta prioritātēm un publiski izskanējis, ka valstij un arī pašvaldību sektoram ir jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvāk un samazināt valsts pārvaldes izdevumus. Uzskatu, ka valsts un pašvaldību procesu digitalizācija ir efektīvākais veids, kā uzlabot publiskās pārvaldes kvalitāti, atvieglot iedzīvotāju ikdienu un padarīt valsts vai pašvaldību iestādes modernākas un produktīvākas.

Tomēr ļoti svarīgi uzsvērt, ka mums ir nepieciešama jēgpilna digitalizācija, kas vienlaikus uzlabotu organizācijas procesus, kā arī ietaupītu līdzekļus. Pašlaik Latvijā bieži vien IT projekti tiek veikti tikai tāpēc, ka “tas ir moderni”, vai “tā tagad jādara”, bet netiek domāts par to, kā mainīsies pati iestāde vai organizācija. Ja organizācijā ir viedoklis, ka IT projekts tiek ieviests tikai tādēļ, ka kāds to pieprasa, tad nereti šis projekts ir neveiksmīgs un kļūst par slogu valsts iestādei vai pašvaldībai.

Ja pēc projekta ieviešanas procesi un darbinieku pienākumi nemainās, tad iestādes vadītājam ir jāmeklē līdzekļi, lai turpinātu uzturēt esošos speciālistus, kā arī vēl no jauna izveidoto digitālo sistēmu. Sabiedrība noteikti iegūst, ja tiek ieviests kāds jauns e-pakalpojums, un cilvēkiem to saņemt nav jādodas, piemēram, uz attālu iestādi, tomēr pašvaldības vai iestādes izdevumus tas ne vienmēr samazina.

Kāpēc es uzskatu, ka digitalizācija ir viens no risinājumiem, kā samazināt valsts pārvaldes izdevumus un strādāt efektīvāk?

Vispirms – procesu digitalizēšana ļauj precīzāk definēt visus procesus un saprast, par ko īsti pašvaldība vai iestāde maksā. Piemēram, bezmaksas braucienus sabiedriskajā transportā saņem tik liels skaits cilvēku ar īpašām vajadzībām, kas realitātē gandrīz neeksistē. Kā jau iepriekš bija ziņojuši mediji, Rīgā 2018.gadā bija konstatēts, ka no 11,8 miljoniem pasažieru 1,6 miljoni bija invalīdi, kuriem biļetes apmaksā valsts. Atsevišķiem pārvadātājiem šis skaitlis bija pat 5 reizes lielāks nekā to konkurentiem. Kopumā par šo tika samaksāti gandrīz 20 miljoni eiro un diezgan droši var teikt, ka liela daļa no tiem bija “viltus invalīdi”, un sistēmas trūkuma dēļ notika valsts līdzekļu izkrāpšana. Procesu digitalizācija ļauj saskatīt un novērst šāda veida potenciālo krāpšanu, tomēr politiskai gribai apturēt to ir jānāk no vadības.

Līdzīga situācija ir ar skolēnu ēdināšanu. Pašvaldības Latvijā daudziem skolēniem nodrošina brīvpusdienas, bet daudzas pašvaldības ne līdz galam zina, cik skolēni katrā dienā izmanto tiem piešķirtās brīvpusdienas. Ja faktiski netiek uzskaitīta katra izsniegtā ēdiena porcija, bieži vien tiek maksāts par iepriekš prognozēto ēdienu apjomu, lai gan realitātē ēdināšanas pakalpojumu izmanto ievērojami mazāks skolēnu skaits. Arī šajā gadījumā digitalizācija dod iespēju maksāt tikai par reāli pasūtīto, tomēr lēmums par sistēmas maiņu ir jāpieņem iestādes vadītājiem.

Svarīgi ir saprast, ka visu iestādes vai pašvaldības procesu pārvērtēšana būtu jāveic katru gadu, jo situācija ar dažādu e-pakalpojumu attīstību Latvijā diezgan dinamiski mainās. Ja kādu no pakalpojumiem elektroniski izmanto tikai 5% no visiem iedzīvotājiem, tā ir viena situācija, bet gadījumā, ja šis e-pakalpojumu lietotāju skaits sasniedzis jau 80%, var pārskatīt pienākumu sadali un cilvēkam, kas iepriekš nodarbojās ar vieniem pienākumiem, var uzticēt citus un nav jāmeklē jauns profesionālis no malas.

Jaunākie bezdarba rādītāji liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis zemāko līmeni kopš neatkarības atjaunošanas un, ja vēl pirms dažiem gadiem mēs varējām runāt par pilnu nodarbinātību Rīgā un lielajās pilsētās, pašlaik bezdarba rādītāji ir zemi arī attālākajos Latvijas novados, tajā skaitā Latgalē. Arī reģionu pašvaldībām būs jādomā kā padarīt savus procesus efektīvākus, jo iespējas piesaistīt jaunus cilvēkus var nebūt. Uzskatu, ka tuvākajos gados darbinieki būs pašvaldību un valsts iestāžu nozīmīgākais resurss, un iestāžu vadītājiem būs rūpīgi jādomā kā šo resursu piesaistīt un attīstīt. Jēgpilna digitalizācija šim procesam noteikti var palīdzēt.

Citi raksti

Iespēja birokrātijas mazināšanai, ko nedrīkst palaist garām

BlogsEiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem.

Labs laiks sievietēm zināšanas un talantu ieguldīt IT nozarē

BlogsInformācijas tehnoloģiju (IT) nozarē ir divas reizes lielāka alga nekā citās nozarēs, kas arī jauniešus motivē izvēlēties studijas IT jomā. Ja vien viņiem ir labas sekmes eksaktajās zinātnēs, viņi ir apveltīti ar loģisko domāšanu, piemīt pacietība un precizitāte, noteikti vērts studēt, lai nākotnē strādātu IT nozarē.

Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls

BlogsSvarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest nevis tāpēc, ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai ir iespēja apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc, ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.